- Kā tad īsti ir: "rosols" vai "rasols"? Atbilde jūs pārsteigs nesagatavotus
Mainās gadsimti, naudas vienības un novadu robežas, bet nemainās tradīcija, ka uz latviešu galdiem svētkos jābūt sātīgam, barojošam un daudzveidīgām uzturvielām bagātam salātu maisījumam, no kura neiespējami atteikties — šis ēdiens mainījies cauri laikmetiem, no oriģinālās receptes saglabājoties vien nātrija hlorīdam, un varbūt tieši šī spēja adaptēties ļāvusi saglabāt ēdiena popularitāti.
- Kā vācu un padomju okupanti Latvijā laupīja vienkārši gaļu un lielgabalgaļu
Pirms 80 gadiem Latviju bija sadalījuši divi okupācijas režīmi, kas nodarbojās principā ār vienu un to pašu: atņēma vietējiem iedzīvotājiem pārtiku un vietā deva ieročus, ar ko nogalināt vienam otru.
- Vai Latvijā valdošās šķiras apsēstība ar "airBaltic" sakņojas 350 gadus senajos notikumos ar Priekules Ikaru?
Lai gan pilnīgi no gaisa grābts ir datējums, ka tieši 1670. gada 21. oktobrī “kāds Priekules kalējs no Zviedrijas Johansons izgatavojis ierīci lidošanai, ko arī izmēģinājis,” mēģināsim noticēt 17. gadsimta otrās puses vai 18. gadsimta sākuma cilvēka prasmei pārvērst sevi par mazu planierīti, ko tagadējie cilvēki ir iemanījušies izdarīt, izmantojot planēšanai daudz piemērotākus materiālus un tehnoloģijas.
- Kas tas tāds Barklajs de Tolli, un kāpēc Rīgā grib nojaukt viņa pieminekli?
Šodien Rīgas domes sēdē nolemts balsot par Barklaja de Tolli pieminekļa nojaukšanu, un var secināt: konkrētā pieminekļa lielākā problēma ir tā, ka neviens pilsētas saimnieks sabiedrību nekad nav īsti mēģinājis informēt, kas tas Barklajs tāds ir bijis un kāpēc viņam uzstādīts piemineklis iepretim ieejai Ministru kabinetā.
- Par Bauskas aizstāvjiem, neapraktajiem līķiem Mēmeles un Mūsas krastos
Lielais kritušo skaits abās karojošajās pusēs 1944. gada kaujās par Bausku apliecināts ar vārdiem no vietējā avīzē “Bauskas Darbs” 1945. gada 9. jūnijā publicētas Bauskas apriņķa Tautas veselības nodaļas prasības pilsētas izpildu komitejai šos līķus beidzot tomēr apglabāt.
- Baušķenieki bija vienīgie, kuri savu pilsētu pret padomju armiju aizstāvēja paši
80 gadi kopš Bauskas nonākšanas padomju okupācijā 1944. gada 14. septembrī uzdod jautājumus, vai, kam un kāpēc būtu bijis sliktāk vai labāk, ja Bauskas iedzīvotāji būtu atdevuši savu pilsētu Padomijai jau 29. jūlijā.
- Ukrainas Buča atgādina pasaulei par Tukumu, Ķemeriem, Džūksti Latvijā
Jebkurai armijai bīstami, bet Krievijas armijai ārkārtīgi bīstami atkāpties no jau ieņemtajām teritorijām, kurās pretinieks tādā gadījumā atradīs liecības par padzītās armijas pastrādātajiem kara noziegumiem.
- Tukuma gadījums, kad krievu tanki iebrauca pilsētā bez pieteikšanās
NATO dalībvalsts Latvijas amatpersonām noteikti negadīsies tā, kā ir gadījies viņu priekštečiem vispirms Ulmaņlaika Latvijā un pēc tam hitleriskās Vācijas okupācijas zonā, kuri solīja drošību sev un citiem tieši tajā brīdī, kad piebrauca Padomijas tanki un pārtrauca viņus pusvārdā.
- Kā 30 leģionāri Barkavā trīs padomju divīzijas sasita
Vēstures avotu izpēte apliecina viena leģionāra atmiņu stāstu, ka “mēs, viens vads latviešu karavīru, cīnījāmies ar koncentrētu 8. gvardes strēlnieku divīziju, kas uzbruka Barkavai dienvidaustrumiem, gandrīz vienlaikus uzbruka arī pienākošās 7. un 119. gvardes strēlnieku divīzijas no dienvidiem, no Barkavas muižas puses.” Kaujā krituši trīs leģionāri, bet padomju karavīru apbedījuma vietā Barkavā uzrādīti 667 kritušie.
- Kā vācieši gribēja cīnīties Latvijā līdz pēdējam latvietim
Pēc ilguma un apmēra Otrā pasaules kara Eiropas sadaļai kaut cik līdzīgais Krievijas iebrukums Ukrainā aktualizē notikumus pirms 80 gadiem, kad tagadējās Krievijas priekšteces Padomijas karaspēks gatavojās jau trešo reizi šķērsot Latvijas Republikas robežas.
- Kā latviešus vaino par 14. jūnija traģēdiju
14. jūnijs trešajā gadā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā liek vēlreiz pārdomāt latviešu pretpadomju cīnītājas Helēnas Celmiņas (1929-2017) liecību par civilizēto pasauli, pēc kuras domām latvieši paši vainīgi, ka kaut kādi čekisti šos kaut kur aizvilkuši 1941. gada jūnija naktī, jo latvieši vienkārši nepasauca policiju, lai tā dzen čekistus prom.
- Kāpēc Krievijā atrok Kanta kapu, lai samestu tajā vispārcilvēciskās vērtības?
Ja Krievija spētu novest savu uzbrukumu Ukrainā līdz uzvarai, tā tik tiešām pārliecinātu sevi un visu pasauli, ka muļķīgas un melīgas, bezjēdzīgas un kaitīgas ir tās normas un pamācības, kādas uzspiest pasaulei cenšas Eiropa ar savām filiālēm Amerikā, Austrālijā un vēl šur tur.
- Kā riskēja un ko ieguva par 4. maija deklarāciju balsojušie deputāti
Visvieglāk iegūstamo atbildi uz jautājumu par deputātu ieguvumiem dod Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) publicētā statistika, ka šā gada martā valsts maksājusi speciālo pensiju 3 376 eiro apmērā katram no 77 atlikušajiem Latvijas Republikas Augstākās padomes, kuri vispār nodzīvojuši līdz pensijai.
- Kanta gars tagad karo Ukrainā par to, kam piederēs Kēnigsberga
Vācu filozofa Imanuela Kanta (1724-1804) trīssimtās dzimšanas dienas sakarā tagadējā Kaļiņingradas apgabala gubernators Antons Aļihanovs nosauca Kantu par Krievijas tara trofeju, bet Vācijas kanclers Olafs Šolcs Kantam veltītā pasākumā brīdināja, ka “tāpat kā mēs tagad, Kants dzīvoja lielu karu un pārvērtību laikmetā".
- Imanuela Kanta lielajā jubilejā jāskan arī latviešu valodai
Šogad 22. aprīlī apritēs trīssimt gadi kopš piedzimis filozofs, kura formulētā pasaules izpratne savulaik ļāva eiropiešiem iegūt kundzību pār visu pasauli, bet tagad izraisa bažas par cilvēces iznīcināšanu.
- Belgorodas liktenis prasa pārskatīt Otrā pasaules kara rezultātus
Salīdzinoši nelielajai, daudzos gadījumos par Krievijas vidieni uztvertajai pilsētai Belgorodai bija gadījies kļūt par vienu no simboliem Padomju Savienības uzvarai Otrajā pasaules karā, kura rezultātus tagad revidē Krievijas uzbrukums Ukrainai un Ukrainas pretuzbrukums Belgorodas virzienā.
- Kāpēc krievu nacionālistiem latvieši un hazāri ir viens un tas pats
Uz brīdi ļoti lielas valsts un varenas tautas pazušana gandrīz bez pēdām ļauj izmantot hazārus visfantastiskākajām sazvērestību teorijām pasaules plašumā un gadu tūkstošu garumā.
- Kāpēc Latvijas valsts kompensēja Ādolfam Šapiro atņemto teātri ar ordeni
Aplausi aktrisei un tagad arī rakstīto vārdu māksliniecei Lenvijai Sīlei par šajā reizē ne parādīto, bet “Neatkarīgajai” pavēstīto, ka “pēc autora Arņa Kluiņa privātās atklāsmes, kurā Rīgas Jaunatnes teātra mūžs, gluži kā Bībelē tiek saistīts ar paaudžu grēkiem (no 1940., “baigā gada” līdz pat teātra likvidēšanai 1992. gadā), es steidzu grēku nožēlā liekt galvu un sist krūtīs trīs reizes, jo man bija tas “negods” būt saistītai ar šo “mazo teātrīti” jau no skolēnu aktīva laika līdz pat LVK Teātra fakultātes studiju beigām”.
- Latvijas komunistu uzvaras deja uz Pāvilostas atomelektrostacijas zārka
Iznīdējot atomelektrostacijas celtniecības projektu Latvijā un konkrēti Pāvilostā, vietējie komunisti sakrāja politisko kapitālu, kas tālāk tika ieguldīts Latvijas Tautas frontes dibināšanā.
- Padomijas atteikšanās no Daugavpils HES vēstīja par atteikšanos no Latvijas
Aizdomīgi līdzīgi ir bijušās Padomijas vadītāju 1986. gada lēmumi apturēt Sibīrijas upju pagriešanu uz Vidusāziju un Daugavpils hidroelektrostacijas būvniecību Latvijā.
