- Latgalei sola būvniecību un attīstību
Kā investoru izvēles ietekmē robežas tuvums un dronu incidenti; ar kādām grūtībām saskaras uzņēmēji; kā tikt pie mājokļa Latgalē; kas piesaista vai atgrūž potenciālos investorus Latgales reģionam – šie un citi jautājumi tika analizēti Krāslavā notikušajā Ekonomikas ministrijas rīkotajā būvniecības nozares konferencē “Regulējums – Finansējums – Ilgtspēja”.
- “Nakts diskotēka uz valsts šosejas” – Saulkrastu apvedceļa apgaismojuma šausmas kļūst par kārtējo LVC iepirkumu simbolu
Kamēr citās valstīs ceļu infrastruktūra kļūst par drošības un kvalitātes vizītkarti, Latvijā tā brīžiem atgādina nebeidzamu melno komēdiju. Ja “Latvijas valsts ceļu” iepirkumi būtu kino žanrs, tad Saulkrastu apvedceļa ielu apgaismojums būtu filmas kulminācija – spilgta, mirgojoša un absurda aina, kas liek domāt, ka scenāristi ir sajaukuši drāmu ar farsu.
- Urbanovičs par pretmobilitātes likumprojektu: Rīgas kungu iedomība ir liels robs mūsu drošībā
Latgalē un arī Latvijā nav neviena cilvēka, nav neviena pašvaldības vadītāja, kas uzdrošinātos teikt, ka robeža nav jāstiprina. Politiķis Jānis Urbanovičs (“Saskaņa”), ka viņš tādus nezina. Jautājums ir par to, kādā veidā šis likumprojekts tiks ieviests. Viņaprāt, šeit kārtējo reizi Rīgas kungu iedomība ir nospēlējusi par sliktu viņiem pašiem.
- VARAM vēl vērtēs Jūrmalas domes vēlmi pacelt iebraukšanas maksu uz pieciem eiro
Jūrmalas dome iecerējusi no 2026. gada celt iebraukšanas maksu pilsētā, un paredzēts, ka vienas dienas caurlaide līdzšinējo trīs eiro vietā maksātu piecus eiro. Par šo ieceri norit publiskā apspriešana.
- Sēlijas mežos aizliedz ogu un sēņu lasīšanu
Sēlijas mežos pie kokiem parādījušās zīmes ar uzrakstu “Militārais objekts”, kas piesaistījušas vietējo iedzīvotāju uzmanību. Tās brīdina, ka aizliegta jebkāda pārvietošanās gan ar transportu, gan kājām, fotografēšana un filmēšana, ziņo Vidusdaugavas televīzija.
- Jēkabpils mērs: Jau toreiz teicu, ka dabūsim pa mizu
Pirms pašvaldību vēlēšanām Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (LZP) tika vainots Eiropas Savienības naudas nelietderīgā ieguldīšanā, būvējot Jēkabpils dambi, taču vietējie cilvēki tomēr atkārtoti ievēlēja viņu par domes priekšsēdētāju. Kas tas bija? Vai negodīga politiska cīņa, kas vienalga noslēgusies ar uzvaru?
- Ilgstošais lietus apdraud zemniekus – valsts ir gatava palīdzēt
Satraukums par ieilgušajām intensīvajām lietavām valda ne tikai zemnieku saimniecībās, bet arī Rīgā, Zemkopības ministrijā un tās pakļautībā esošajās iestādēs. Zaudējumi zemnieku budžetos nozīmēs zaudējumus arī valsts budžetā. Valsts ir gatava sniegt zemniekiem atbalstu, sarunā ar “nra.lv” norāda zemkopības ministrs Armands Krauze.
- Noslepkavotās Justīnes Reinikovas tēvs atzīst: Sitis esot, bet ne nogalinājis
Latgales rajona tiesa Daugavpilī aprīļa vidū paziņos nolēmumu septiņgadīgās Justīnes Reinikovas slepkavības lietā – advokāti gatavojas lietas pārsūdzēšanai.
- Iegriezies augstsprieguma spararats Grobiņā – kā ikdienā izjutīsim tā darbību
Mazāk nekā mēnesi pirms atslēgšanās no Krievijas elektrotīkliem Latvija gatava austrumu kaimiņu provokācijām enerģētikā, un vienlaicīgi jaunā infrastruktūra atvieglos pašmāju elektrības ražošanu no Kurzemē esošajām un intensīvi plānotajām vēja un Saules elektrostacijām.
- Daugavpils draud kļūt lietuviskāka vai arī Viļņa latgaliskāka
Pateicoties plānotajai dzelzceļa pasažieru satiksmes atjaunošanai starp Daugavpili un Viļņu, cilvēku aprite starp abām lielajām Baltijas valstu pilsētām draud kļūt ļoti intensīva. Palielinoties cilvēku plūsmai starp Daugavpili un Viļņu, jau tuvākajā nākotnē Viļņa Daugavpilij kļūs tuvāka un sasniedzamāka nekā Rīga.
- DLRR progresam no tvaika lokomotīves līdz modernam tramvajam ir savi noslēpumi
Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) strauji tuvojas savai jubilejai, kura tiks atzīmēta 2026. gadā. Rūpnīca aktīvi darbojusies gan ekonomisko krīžu, gan citu kataklizmu laikos, tā regulāri maksā saviem darbiniekiem algas, valstij nodokļus, nodarbina vairāk nekā 500 darbinieku. Latvijas lepnums, smagās mašīnbūves uzņēmums, vairo savu klientu loku, dibina filiāles un modernizējas.
- Pašvaldība par sabiedrības naudu ceļ bagātniekiem domātu spa kompleksu
Kovšu ezera krastā slejas turīgajiem paredzētais spa komplekss, kuru būvē par nodokļu maksātāju naudu. Šobrīd tas vairāk atgādina par lielu naudu būvētu nevajadzīgu pieminekli, jo gribētāji izmantot neatrodas. Tikmēr pašvaldība grimst parādos, jāatlaiž cilvēki, investori iet ar līkumu.
- Ventspils iesaistās valsts atbalstīto īres namu būvniecībā
Ventspils valstspilsētas pašvaldība apliecina savu izdarīgumu, sagādājot esošajiem un nākamajiem pilsētniekiem 60 jaunus īres dzīvokļus, kuros komforta līmenis augstāks, bet īres un komunālās izmaksas zemākas nekā caurmērā pilsētā.
- Ventspils rakstnieku mājā atklājas slepenie faili
Ja Eiropas centrs esot Kolkasragā vai Latvijas ģeogrāfiskais centrs būtu meklējams Ķeguma elektrostacijā, bet garīgais centrs nosacīti svārstās starp Aglonu un Pokaiņiem, tad literatūras smadzeņu centrs jau trešo desmitgadi nobāzējies Ventspilī.
- Jūrmalā pēc vētras smagie darbi vēl ilgi nebeigsies
Spēcīgā vētra jūlija nogalē pamatīgi izpostījusi Jūrmalu. Pilsētā joprojām turpinās vētras postījumu novēršanas darbi, bet jūrmalnieki "Neatkarīgajai" pauduši neapmierinātību par naktī neapgaismotajām pilsētas ielām un daudzviet nenovāktiem bīstamiem kokiem.
- Valdība uzliek minimālo sociālo grozu pašvaldībām
Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu likumā ir noteikti sociālie pakalpojumi, kuriem jau pašlaik ir jābūt pieejamiem ikvienā Latvijas pašvaldībā. Tomēr reālā situācija ir tāda, ka tikai viens no sociālajiem pakalpojumiem ir nodrošināts visās pašvaldībās, norāda Labklājības ministrijā.
- Kas paslēpts Ainažu jūrskolas muzeja jūrnieku lādē?
Iveta Erdmane jau vairāk nekā 40 gadus pārvalda Ainažu jūrskolas muzeja valstību.
- Asinis stindzinošais notikums Krāslavā: māte stundām sita savu trīsgadīgo meitu, līdz mazulīte nomira
Māte sita savu trīs gadus veco meitu no divām līdz desmit stundām, sagādājot viņai sevišķas fiziskas un morālas ciešanas.
- Ko darīt ar Latvijas laukiem? Kā tos glābt?
Kopš 2001. gada Baltijas valstis ir pazaudējušas 80% lauku iedzīvotāju. “Kontekst.lv” pētīja, kādas sekas būs lauku depopulācijai un kā šo problēmu risina citās valstīs.
- Vilces vilks briesmās – izsniegta medību atļauja
Valsts meža dienests informē, ka ir izsniegta viena vilka medību atļauja ar mērķi nomedīt konkrēto indivīdu, kas Jelgavas novada Vilces pagastā uzbrucis mājdzīvniekiem un uzglūnējis to saimniekiem.
