- Graujošais zaudējums ASV vēlēšanās liecina: politiskā nekaunība ilgtermiņā nestrādā
Lai arī gandrīz visas pirmsvēlēšanu aptaujas uzrādīja ASV Republikāņu partijai nelabvēlīgus vidustermiņa vēlēšanu rezultātus, reālie rezultāti pārsteidza pat zvērīgākos ASV prezidenta Donalda Trampa nīdējus. Vienā vārdā: republikāņi piedzīvoja graujošu sagrāvi. Zaudēts ir vairākums ne tikai Pārstāvju palātā, kas tika visai droši prognozēts, bet arī pārliecinoši zaudēts vairākums Senātā.
- Nākamos četrus gadus veidosim skaisto Latviju, par kuru nebūtu jāmulst
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, uzrunājot 15. Saeimas deputātus, deva viņiem savu valsts vadītāja uzdevumu: “Jūsu uzdevums ir panākt, lai realitāte būtu tik skaista, ka par to varētu nemulstot stāstīt.” Atcerēsimies līdzīgu prezidenta uzrunu pirms četriem gadiem. Toreizējais prezidents Egils Levits 14. Saeimas pirmajā sēdē teica: “Jums jāaptur Latvijas ilgstošā atpakaļslīdēšana, kas ir sākusies jau iepriekšējos Saeimas sasaukumos. Latvijai pēc četriem gadiem ir jābūt drošākai, konkurētspējīgākai un labāk pārvaldītai.”
- Hormuza šaurums joprojām galvenais cenu diktators, viss pārējais – nieki
Ja globālie politikas notikumi tieši neietekmē sirmmāmiņas pie lielveikala pārdoto ābolu kilograma cenu, tad uz degvielas cenām tie atsaucas ļoti drīz. Savukārt degvielas cena ietekmē visu ko – pārtikas, citu preču un pakalpojumu cenas.
- Jaunā Saeima: vai būs reāli darbi vai turpināsies strauta burbuļu guldzēšana TV studijās?
Šodien sāk darbu 15. Saeima. Gribētos novēlēt tai patiesus panākumus, kļūšanu par sekmīgāko un drosmīgāko parlamenta sasaukumu Latvijas līdzšinējā vēsturē, bet objektīvie nosacījumi šiem novēlējumiem nebūt nav labvēlīgi. Lai gan, kā mēdz teikt, viss ir pašu rokās.
- Divas Polijas. Savstarpēji nesamierināmas. Kā konfrontācija Polijā ietekmē Latvijas politiku?
Nedēļas nogale Polijā bija vētraina. Piektdienas pēcpusdienā Polijas premjerministrs Donalds Tusks centās atrisināt ieilgušo Konstitucionālā tribunāla (tiesas) krīzi, kura savā dziļākajā būtībā iezīmē ne tik daudz Polijas tiesu varas krīzi, cik Polijas sabiedrības dziļo sašķeltību. Divu Poliju esamību, kuras ne tikai viena otru nesaprot, bet pat aktīvi cīnās viena pret otru.
- Tiesībsarga birojs: pilnīgs absurds – Latvijā 42 atšķirīgas bāriņtiesu prakses
Tiesībsardze Karina Palkova pieteikusi karu nejēdzībām bāriņtiesu sistēmā – precīzāk, bāriņtiesu jomā valdošajam haosam.
- Rīgas pašvaldība pieprasa reģistrēt atejas. Par nereģistrēšanu 350 eiro sods
Rīdzinieki ir sākuši saņemt mulsinošas vēstules no Rīgas valstspilsētas Mājokļu un vides departamenta ar nosaukumu “Par neiesniegtu nekustamā īpašuma Rīgā decentralizētās kanalizācijas sistēmas reģistrācijas iesniegumu”.
- Roboti gvelž melus par Lietuvu, tikmēr Tallinas domē “seksisma skandāls”
Par aktuāliem notikumiem kaimiņvalstīs portāla “nra.lv” Igaunijas un Lietuvas plašsaziņas līdzekļu apskats.
- Ar muzejiem naudu nepelna. Ar muzejiem investē nākotnē. Intelektuālajā kapitālā
Lai ko mēs teiktu par Latvijas vēsturi, kultūru un mūsu nacionālo savdabību, Latvijā nav gandrīz neviena pasaulslavena muzeja, kā, piemēram, Luvra Parīzē. Pie mūsu Nacionālā mākslas muzeja Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā, uz kāpnēm nestāv gara cilvēku rinda, kuri gatavi maksāt brangu naudu, lai redzētu Vilhelma Purvīša, Jaņa Rozentāla un citu mūsu mākslas dižgaru šedevrus. Arī ne pie Rotko muzeja Daugavpilī.
- Galvenais jautājums: ko darīt ar “Jauno vienotību” vai ko darīs “Jaunā vienotība”?
Trešdien beidzot sākās ilgi gaidītās valdības veidošanas sarunas. Kā var nojaust pēc visai piesardzīgi uz āru dotās informācijas, sarunās ticis iztaustīts vispārējais noskaņojums un iespējamie sadarbības modeļi. Gan “Apvienotā saraksta” (AS) pārstāvji, gan premjera Andra Kulberga birojs, gan viņš pats uzsver vienu: kurss palicis nemainīgs – taupība, budžeta izdevumu samazināšana, valsts finanšu sakārtošana.
- Beidzot jauniesaucamie varēs doties sargāt mūs no nelegālajiem migrantiem
Nolemts, ka Valsts aizsardzības dienests (VAD) paplašināsies arī ar robežsardzi. Šobrīd ir aktuāls dienests Nacionālo bruņoto spēku (NBS) regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā un civildienests. Patlaban Valsts aizsardzības dienestā robežsardzē plāno uzņemt 100 jauniešu. No 2028. gada 100 jauniešu varēs iziet 11 mēnešu aizsardzības dienestu Latgalē. Robežsardzē cer, ka jaunieši ne tikai apgūs praktiskas iemaņas, bet arī savas prasmes turpinās pilnveidot robežsargu rindās.
- Kur 14. Saeima pieļāva savu liktenīgo kļūdu?
Šodien 14. Saeima aizvada savu pēdējo sēdi. Laiks izvērtēt šī Saeimas sasaukuma darba rezultātus. To var darīt divējādi. Vai nu caurskatot pieņemtos likumus un lēmumus, izvērtējot to ietekmi uz sabiedrības dzīvi, ekonomiskajiem rādītājiem un citiem parametriem, vai arī daudz vienkāršāk, bet, iespējams, precīzāk. Proti, pēc nākamās Saeimas vēlēšanu rezultātiem. Apskatīsim abus variantus, bet sāksim ar pēdējo.
- Eiropa jaunajā pasaules kārtībā: kultūrvēsturisks rezervāts vai centrālā konstrukcija?
To, ka pasaule kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un ASV prezidenta Donalda Trampa otrās prezidentūras sākuma strauji mainās, noliegs vien retais. Tik ilgstošs un postošs karš Eiropā nebija bijis kopš 1945. gada, un arī Vašingtonas Baltajā namā vēl nebija saimniekojis tik savdabīgs prezidents. Arī Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs intervijā “nra.lv” atzīst šīs izmaiņas un runā par jaunas pasaules kārtības veidošanos.
- Ko Eiropai un Latvijai nozīmētu Ukrainas zaudējums karā?
Uz jautājumu par to, kas notiktu, ja Ukraina zaudētu karu, prezidents Volodimirs Zelenskis norādīja, ka Ukraina karu nezaudē, bet atgādināja, ka tās zaudējumi nozīmē “cilvēku un laika” zaudēšanu, kā arī milzīgus upurus. Sekas, kas iestātos Ukrainas zaudējuma gadījumā, būtu neaptveramas. Par to runājam ar politologu Andi Kudoru un NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu.
- Izraēla lielu pārmaiņu priekšvakarā. Vai Netanjahu ēras gals?
Šodien Izraēlā notiek parlamenta vēlēšanas. Pirmās kopš 2023. gada 7. oktobra šaušalīgā “Hamās” veiktā terora akta. Situācija Izraēlā ir nokaitēta, sabiedrība sašķelta un valsts nākotne pavisam neskaidra.
- Serbijas “Studentu saraksts” var pievilt ES un sākt iemīlēt Putinu
Svētdien Serbijā notika pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas, kurās uzvarēja opozīcija – “Studentu saraksts”. Var jau šķist, ka “labie un gaišie” beidzot uzvarējuši “tumšo un ļauno” Aleksandaru Vučiču. Taču ir pamats uzskatīt, ka jaunie uzvarētāji var izrādīties nepieradināti dzīvnieciņi, kuri Eiropas Savienībai sāpīgi iekodīs pirkstos.
- Riņķa dejas ap LSM, dīvainas vēstules un ne mazāk dīvaini amati, kas arī visu izskaidro
Aizejošā Saeima ceturtdien, 22. oktobrī, vienā no savām pēdējām sēdēm, steidzamības kārtībā, vienā dienā divos lasījumos pieņēma grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā. Šo grozījumu centrālā jēga: saglabāt Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzijas (LTV) vēsturiskos nosaukumus. Šie grozījumi ne tikai paredz, ka valsts aizsargā šo mediju vēsturisko identitāti un atpazīstamību, bet arī nosaka, ka LR un LTV ziņu dienesti darbojas kā atsevišķas, savstarpēji neapvienotas un redakcionāli patstāvīgas struktūrvienības.
- Austrumu slimnīcā iedvesmojošas lietas: ukraiņi gan ārstē, gan iemācās runāt latviski
“Kā gulējāt? Kāda pašsajūta?” – šķietamas pieklājības frāzes pārvēršas patiesā interesē, kad sajūti: no atbildes būs daudz kas atkarīgs. Un tā arī notiek: pašsajūtas un miega tests rosina medicīniskā personāla tālāku darbību. Rīgas Austrumu slimnīca tam gatavojas nopietni. Par mediķu attieksmi daudzviet nereti dzird negatīvas atsauksmes. Grūti kaut ko tādu iedomāties attiecībā uz Austrumu slimnīcu. Ieskatīsimies tās ikdienā.
- Lietuvā šausmas no cenu kāpuma mājokļiem, Igaunijā no cenu kāpuma pārtikai
Par aktuāliem notikumiem kaimiņvalstīs portāla “nra.lv” Igaunijas un Lietuvas plašsaziņas līdzekļu apskats.
- Vēlēšanu zaudētāji gatavojas kongresiem un izstrādā revanša plānus
Aizvadīto Saeimas vēlēšanu rezultāti gandrīz visām partijām bija vājāki nekā gaidīts, izņemot uzvarētāju – “Apvienoto sarakstu”. Īpaši smagi šie rezultāti bija divām vēl nesen vadošajām partijām – “Jaunajai vienotībai” (JV) un ZZS.
